Pirmie slimības gadījumi tika aprakstīti jau 1978. gadā Ņujorkā. 1981. gada sākumā, gados jaunam slimniekam konstatēja ādas audzēju, kas parasti veidojas cilvēkiem pēc 70 gadu vecuma - Kapoši sarkomu, kurš attīstījies uz izteikti novājinātas imūnās sistēmas fona. Sākumā ASV lielajās pilsētās, galvenokārt Ņujorkā, Sanfrancisko un Losandželosā lēnām pieauga šādu slimnieku skaits. 1981. gada beigās ASV jau bija fiksēti apmēram 30 šādi visai neparasti saslimšanas gadījumi. Visi slimnieki, smagi nomocījušies, nomira. Drīzumā Pasaules Veselības Organizāciju (PVO) pārpludināja ziņojumi par desmitiem, simtiem šādu gadījumu - sākumā no ASV, bet vēlāk arī no citām valstīm.

Jau pašu pirmo slimnieku izmeklēšanas rezultāti norādīja uz to, ka viņiem bojāta imūnsistēma. Tieši šai sistēmai ir vissvarīgākā nozīme organisma aizsardzībā pret infekcijām un audzēju veidošanos. Jauno slimību vajadzēja arī kaut kā nosaukt. Un tai deva nosaukumu AIDS (angļu valodā: acquired immune deficiency syndrome). Kā redzam, nosaukums ir aprakstošas dabas, aptuvens. Bet ko varēja iesākt? Ziņu par slimības dabu un cēloņiem neapšaubāmi pietrūka.

Tā kā pirmie desmiti un simti AIDS gadījumu tika reģistrēti tikai vīriešu homoseksuālistu vidū, tad gluži dabiski, ka slimību mēģināja sasaistīt ar šo cilvēku dzimumdzīvi. Taču jau 1982. gadā AIDS konstatēja tādiem slimniekiem, kuriem izdarīta asins pārliešana, pēc tam arī narkomāniem, kas ievada narkotiskās vielas vēnā. Sākotnējie uzskatīja, ka inficēšanās ar HIV vīrusu heteroseksuālos dzimumkontaktos (sieviete ar vīrieti) notiek reti, tomēr drīz pēc slimības atklāšanas, inficēto vīriešu un sieviešu attiecība kļuva gandrīz 1:1.

Epidemioloģiskie pētījumi norādīja, ka slimībai varētu būt infekciozs raksturs, ka tā tiek pārnesta no slimnieka uz veselu cilvēku ar asinīm vai citiem organisma šķidrumiem. Apstāklis, ka šai slimībai ir vīrusu infekcijas raksturs, bet izraisošais aģents un izplatīšanās ceļi nav zināmi, ka nav specifiskas medikamentozas ārstēšanas un slimnieki, kuru organisms kļūst nespējīgs pretoties infekcijām, nomirst aptuveni 1 gada laikā, līdz ar ASV statistikas datiem par saslimušo skaita dubultošanos katros 6 mēnešos radīja paniku sabiedrībā un rosību laboratorijās un pētījumu finansēšanā. Sākās ierosinātāja meklēšana.

1983. gadā franču pētnieki L.Montanjē vadībā un 1984. gadā R.K. Gallo un Dž.Levi ASV izolēja vīrusu no slimnieku limfocītiem. Pašlaik ir pierādīta saslimšanas etioloģija, un no slimnieku limfocītiem, asinīm, siekalām, maksts izdalījumiem un spermas var izolēt vīrusu, pret kuru slimnieku asinīs konstatē antivielas. Diemžēl, sākotnēji, dažādi autori vienam un tam pašam vīrusam deva dažādus apzīmējumus - HTLV - III (R.K.Gallo), LAV (L.Montanjē), ARV (Dž.Levi). Starptautiskā taksonomijas komisija ierosinājusi vīrusu saīsināti apzīmēt - HIV (no angļu human immunodeficiency virus), kura latviskais tulkojums ir- cilvēka imūndeficīta vīruss.