Vīrushepatīts - "dzeltenā kaite" ir vīrusu ierosinātas infekcijas slimības, kuras norit ar dažādas pakāpes aknu bojājumiem. Atkarībā no vīrusa, kas izraisa slimību, izšķir vairākus hepatīta veidus, no kuriem izplatītākie ir:

vīrushepatīta A - infekcijas izraisītājs organismā nonāk caur muti (tiek apēsts) ar inficētu ūdeni, pārtikas produktiem, ar netīrām rokā, kā arī orālā seksa laikā.

vīrushepatīts C - infekcijas izraisītājs izplatās ar asinīm. Visbiežāk ar vīrushepatītu C cilvēki inficējas injicējot narkotiskās vielas, lietojot kopīgas šļirces, pārlejot asinis, kā arī seksuālo kontaktu laikā u.c.

vīrushepatīts B - izplatītākais vīrushepatītu paveids, kas izplatās ar asinīm un citiem ķermeņa škidrumiem (asarām, siekalām). Galvenais slimības izplatības avots ir ar dažādām hepatīta B formām slimi cilvēki, tai skaitā šī vīrusa nēsātāji. Cilvēks var nezināt, ka ir inficējies vai to, ka ir šī vīrusa nēsātājs! Aptuveni 50% hepatīta B vīrusa nēsātāji nezina, ka ir šī vīrusa nēsātāji un var inficēt citus cilvēkus (seksuālo partneri, ģimenes locekļus, u.c.).

vīrushepatīts D - hepatīta paveids, ar kuru inficējas tikai vīrushepatīta B slimnieki vai šī vīrusa nēsātāji. Cilvēkiem, kuri inficējušies ar hepatītu B un D ir liels risks saslimt ar aknu cirozi un vēzi.

Hepatīts B ir vairāk kā 100 reizes infekciozāks
nekā HIV vīruss, kurš izraisa AIDS!

10% no vīrushepatīta B slimnieku šī slimība kļūst hroniska - cilvēks kļūst par šī vīrusa nēsātāju un var inficēt citus cilvēkus. Jo jaunāks cilvēks inficējas, jo lielāka iespēja, ka infekcija ieņems hronisku formu (bērniem līdz pat 90% gadījumu);

3% hepatīta B slimnieku mirst slimības sākuma periodā no akūtas aknu mazspējas;

80% cilvēki, kam ir primārs aknu vēzis, ir hroniski hepatīta B slimnieki;

Nav specifisku ārstēšanas metožu, eksistējošā ārstēšana ir mazefektīva un dārga (ļoti dārgi medikamenti, iespējamā aknu pārstādīšana), kas ne vienmēr dod vēlamos rezultātus;

Daļai cilvēku vīrushepatīts B sākotnēji norit namanāmi - bez sūdzībām. Inficēts cilvēks var nezināt, ka ir šī vīrusa nēsātājs un neapzināti inficēt citus cilvēkus. Sekas var būt graujošas un praktiski neārstējamas (aknu ciroze, aknu vēzis).

Vakcinācija ir vienīgais un visefektīvākais veids, kā izsargāties no inficēšanās ar vīrushepatītu B un vīrushepatītu D.

Latvijā viens no biežākajiem inficēšanās veidiem ar hepatītu B vīrusu notiek seksuālo kontaktu laikā.

Risks inficēties ar hepatītu B ir:

• Seksuālo kontaktu laikā ar hepatītu B slimnieku vai šī vīrusa hronisku nēsātāju - nelietojot prezervatīvus. Īpašs inficēšanās risks ir anālā dzimumkontakta laikā, kā arī orālā un vaginālā dzimumkontakta laikā.
• Injicējot narkotiskās vielas - lietojot kopīgas šļirces vai adatas ar hepatīta B slimnieku vai nēsātāju.
• Pārlejot inficētas asinis.
• Inficēta sieviete var inficēt savu bērnu grūtniecības vai dzemdību laikā, kā arī barojot bērnu ar krūti.
• Sadzīves kontaktu laikā - ar inficētu cilvēku lietojot kopēju bārdas skuvekli, zobu birsti, u.c.
• Apmeklējot ārstus, kuri pielieto nepietiekoši sterilizētus instrumentus (zobārsti, ginekologi u.c.).
• Apmeklējot frizierus, manikīres, veicot tetovēšanu, akupunktūru, kā arī ķirurģiski - kosmētiskās iejaukšanās. Vakcinācijas shēma

Lai nodrošinātu efektīvu un ilgstošu (līdz 10 gadiem) organisma aizsardzību pret hepatītu B vīrusu - nepieciešams ievadīt trīs vakcīnas devas.

Tās jāsaņem pēc sekojošas shēmas:
1. pirmā vakcinācija - izvēlētā dienā;
2. pēc viena mēneša;
3. pēc 6 mēnešiem.

Vakcīnu nedrīkst saņemt cilvēki, kuriem ir paaugstināta jūtība pret kādu no vakcīnas komponentiem, kā arī akūtas saslimšanas laikā.