LSD, fenciklidīns (PCP), meskalīns, halucinogēnās sēnes vielu grupa, kuru lietošanas rezultātā rodas simptomi, kas līdzīgi psihozei, piem., halucinācijas, orientācijas zudums u.c. izmaiņas domāšanā un uztverē. Halucinogēnu grupas robežas ir grūti diferencējamas, jo šinī grupā ietilpst 100 dažādas dabīgas un sintētiskas vielas, piemēram psilocīns, atropīns, ciklodols uc.

Šādas iedarbības vielas lieto galvenokārt tie, kam ir problēmas sasitībā ar sevi un savas dzīves jēgas vērtību meklējumiem.

Ciklodolu, atropīnu, dimedrolu saturošas vielas - šie medikamenti tiek pārdoti aptiekā. Tos izraksta ārsti iekšķīgai lietošanai. Pārsniedzot paredzētās medikamentozās devas, ļaunprātīgas lietošanas gadījumā veidojas atkarība. Šinī grupā ietilpst arī ( FOV ), kas bija sastopams padomju armijas individuālās aptieciņās, un ko bieži kā halucinogēnu izmanto pusaudži.

Psiloscibīns un pilocīns – dabīgās narkotiskās vielas, ko saturs īpašas sēnes ar tipisku ārēju izskatu: baltā smilšu krāsā, tievā, līkā kātiņā, spicu zvaigžņveida galviņu.

LSD (Lizergīnskābes dietilamīds) - sintētiska narkotiskā viela, kas tiek iesūcināta cukura graudā, želatīnā, papīra dzēšlapās (5mm kvadrātiņos, kurus rotā iespiests attēls). iedarbību parasti apraksta kā "ceļojumu".

LSD ir viens no spēcīgākajām psihoaktīvajām vielām. Pat niecīga, neliela tā deva (10-20 mkg) var izraisīt spēcīgu un ilgstošu psihes darbības traucējumus. LSD darbība ir 5000 stiprāka nekā meskalīna un 150 tūkst. reizes stiprāka nekā Psiloscibīna darbība.

LSD darbība sākas pēc 10 min līdz 3 stundām, kas atkarīga no cilvēka individuālām īpatnībām, kā arī no LSD ievadīšanas veida.

LSD lietošanas sekas:

• var provocēt latentas psihiskas saslimšanas, izsaucot mānijas, paranoju, šizofrēnijai līdzīgus stāvokļus;
• var izsaukt izteiktus trauksmes stāvokļus, panikas lēkmes, arī agresiju, tās var būt ne tikai narkotiku lietošanas laikā, bet arī parādīties vēlākā laikā pēc lietošanas;
• mainās lietotāju personība;
• vājina spriešanas spējas. LSD iespaidā nedrīkst vadīt transporta līdzekļus un darboties ar citiem mehānismiem.

Ārējās pazīmes:

• paplašinātas acu zīlītes
• seja bāla

Psihiskie traucējumi:

• trauksme un bailīgums;
• dzirdes, redzes vai taustes ilūzijas vai halucinācijas, kas rodas pilnīgā nomodā un skaidras apziņas stāvoklī;
• mainās telpas un laika uztvere;
• mainās ķermeniskā sajūtas;
• attiecību idejas;
• garastāvokļa svārstības;
• izteikts kustīgums;
• impulsīva rīcība;
• uzmanības traucējumi;
• apkārtne šķiet izmainīta, nereāla, formālā uztvere;
• traucējumi sevis apzināšanā, sava “es” sajūtas izmainīšanās

Fiziskie traucējumi:

• paātrināta sirdsdarbība;
• sirdsklauves;
• svīšana un drebuļi;
• trīce;
• neskaidra redze;
• koordinācijas traucējumi.

Netiešās pazīmes:

• mazas tabletes vai papīra gabaliņi;
• nekontrolējama locekļu raustīšanās un trīcēšana.