Atbilstoši ANO Starptautiskās narkotiku kontroles padomes klasifikācijai etilspirts (alkohols) un nikotīns, kuri pēc savas iedarbības uz CNS atbilst narkotiskām vielām un izraisa atkarību, no juridiskā viedokļa narkotiku grupā neietilpst.

Atkarībā no narkotiskajām vielām sākumā ir psihisks raksturs. Veidojas vēlme tās lietot atkārtoti. Šo vēlmi var pastiprināt dažādi priekšmeti, tikšanās ar cilvēkiem, kuri tās lieto u. tml. No atsevišķām narkotiskajām vielām ar laiku veidojas fiziskā atkarība – nesaņēmis kārtējo narkotisko vielu devu, cilvēks jūtas ļoti slikti.

Pēc PVO (Pasaules Veselības Organizācija) narkotisko vielu ekspertu komisijas formulējuma par narkomānu tiek uzskatīts cilvēks, kuram:

1. ir pilnīgi vai daļēji nepārvarama psihiska atkarība no pierastās vielas t.i. tieksme pastāvīgi vai periodiski atjaunot tās lietošanu;
2. nav iespējams atteikties no narkotiskās vielas turpmākas lietošanas, jo pārtraukšana rada grūti paciešamus fiziskus un psihiskus traucējumus – rada abstinenci, kura uz laiku izzūd, ieņemot atkārtotu vielas devu;
3. vērojama tolerances parādība – narkotiskās vielas darbības vēlamā efekta sasniegšanai ir nepieciešams pakāpeniski paaugstināt vielas devu (tolerance pret heroīnu lietošanas gaitā pieaug 200 – 300 reizes);
4. sakarā ar biežu, atkārtotu vielas uzņemšanu rodas periodiska vai atkārtota intoksikācija , kas ir bīstama narkomāna veselībai un dzīvībai, kā arī apkārtējai sabiedrībai, jo rodoties psihiskiem traucējumiem reibumā vai abstinencē, var tikt izdarīts noziegums, lai iegūtu līdzekļus tālākai narkotisko vielu iegādei.

Eiforiju jeb labsajūtu narkotiskās vielas sniedz tikai sākumā – slimības pirmajā stadijā.

Otrajā un trešajā stadijā narkomāni tās lieto galvenokārt, lai izvairītos no abstinences parādībām, un visbeidzot – lai sevi uzturētu pie dzīvības un mazinātu ciešnas. Kad parādās ciešanas, liela daļa narkomānu meklē ārstu palīdzību, bet slimība tad jau ir ielaista un ārstēšana – grūta un mazrezultatīva.

Atkarībā no iedarbības uz CNS narkologi izšķir piecas galvenās narkotiskās darbības vielu grupas. Tajās ietilpst dažādas zāļu vielas, alkohols, nikotīns, gaistošie organiskie šķīdinātāji un aizliegtās narkotikas.

1. Stimulatori – vielas ar uzbudinošu, stimulējošu darbību (kofeīns, kokaīns, efedrons, amfetamīns u.c.)
2. Depresanti – vielas ar CNS nomācošu, nomierinošu darbību (opiāti – opijs, morfijs, kodeīns, heroīns; barbituātu; seduksēns, u.c. trankvilizātori, alkohols u.c.)
3. Halucinogēni – vielas, kas izraisa halucinācijas (LSD – lizergīnskābes dietilmīds; nosacīti – hašišs un marihuāna).
4. Nikotīns no citām minētajām narkotiskajām vielām neiedarbojas uz galvas smadzeņu garozu, bet uz labsajūtu regulējušiem zemgarozas centriem, tomēr izraisa atkarību; ir viegls stimulātors.
5. Gaistošie organiskie šķīdinātāji – (acetons, benzīns, benzols u.c.). iedarība toksiska, izraisa reibumu un lielās devās pat halucinācijas.